Augstskolā es iestājos ļoti vēlu. Man bija jau tuvu 30. Pirms tam man šķita, ka es nevarēšu. Vajadzēja izbrist daudzu gadu garumā tumsu, lai izmisīgi sāktu vēlēties atkal sauli savā sirdī. Tā nu es uzsāku psiholoģijas studijas. Vēl pēc padsmit gadiem piemācījos klāt speciālās izglītības skolotāja specialitāti. Bet vēl pēc 10 gadiem jau teicu visam ardievas, un devos pašnodarbinātā gaitās. Viena, nobijusies, bet apņēmīga.
Un te nu es esmu. Pilnīgā sajūsmā par simbolu valodu, lasot un rakstot vēstījumus, nolasītus no kārtīm, rūnām, un visu, kas mums apkārt. Un tajā pat laikā, turpinot kārtējo krīzi, kur atkal viena, bet toties - apņēmīga :) Zinu, zinu… Šādus tekstus neviens neliek pašā priekšplānā. Tādas lietas stāsta tad, kad viss jau ir garām un nu var nosvinēt. Bet, kāpēc gan nelauzt tradīciju?
Šobrīd daudz pētu un analizēju, kā savā starpā mijiedarbojas dažādas garīgās un simboliskās sistēmas. Starp citu, priekš tā man ir “perfekta” dzīves situācija. Mans galvenais izpētes lauks ir Taro un rūnas , taču, pateicoties Taro arkāniem, savos pētījumos arvien vairāk pievēršos arī numeroloģijai, sakrālajai ģeometrijai, Kabalai, ēģiptiešu un skandināvu mitoloģijai un citām tradīcijām, kas aplūko cilvēka, pasaules un dievišķā savstarpējās attiecības.
Te arī kārtējo reizi pārliecinos, cik dzīvs manī joprojām ir psihologa gars - pētnieks, kurš negrib akli sekot vai vienkārši ticēt, bet visu laiku meklē, kas patiesībā slēpjas zem visa redzamā… un , kas ir dziļākais motīvs, kas cauri visam vada cilvēku…
Nu, lūk, tas īsumā par mani. Priecāšos, ja šajā lapā atradīsi sev ko noderīgu.
Un vēl… Ja Tu šo lasi, tad izvilkšu Tev vienu labo domu kārti un uzdāvināšu vienu jauku domu - tieši šeit un tagad.
Sacīts, darīts. Un, lūk, kas te uz kārts ir rakstīts:
“Paldies, ka padarīji manu dienu gaišāku!”
Nudien, paldies Tev no sirds - ka esi un lasi mani! Lai Tev saulaini un laimīgi! Un, lai arī Tev ir kam pateikties par gaišo savā dzīvē!
Sirsnībā, Vita